Šitake ir meža sēne, kas var augt uz dažādu sugu kokiem, piemēram, alkšņiem, kastaņām, kļavām, ozoliem un riekstkokiem. Ķīnas un Japānas mežos šitake sēnes joprojām aug savvaļā. Šitake sēņu audzēšanas sistēma Ķīnā bija zināma jau 12. gadsimtā.
Šitake sēnes ir labs olbaltumvielu jeb proteīnu un kālija avots, sēņu kātiņos ir daudz cinka, kas ir nozīmīgs elements imūnsistēmas stiprināšanai. Šī sēne ir arī bagātīgs ogļhidrātu polisaharīdu avots. Sēņu olbaltumvielas satur visas neaizstājamās aminoskābes. Aminoskābes veido gandrīz 14% no šitakes sēņu sausnes, un neaizvietojamās aminoskābes ir vairāk nekā 40% no aminoskābju satura šitakes olbaltumvielās. Sēnes ir labs B grupas vitamīnu – B1 (tiamīna) un B2 (riboflavīna) -, niacīna, dzelzs un fosfora avots.
Kaltētos šitakes augļķermeņos ir daudz ergosterola – svarīga sēņu šūnu membrānas komponenta. Ja sēne saņem pietiekami daudz saules gaismas jeb ultravioletā starojuma, ergosterols pārvēršas D vitamīnā.
Austrumnieku tautas medicīnā šitake sēnes uzskata par pārtikas produktu, kas attīra asinis. Šķiet, vieglāk būtu aprakstīt kaites, pret kurām šitake sēnes nepalīdz, tik plašs un visaptverošs ir to uzskaitījums, sākot ar saaukstēšanos un beidzot ar vēzi, turklāt neaizmirstot par skaistumkopšanu un libido veicināšanu.
